Beznosacījumu pamatienākumu (BPI) ietekme uz izglītību
“Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību” (ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija).
“Izglītība ir attīstības pamats jebkuras valsts sociālajam un ekonomiskajam stāvoklim. Bet
vai mēs veidojam sabiedrību, kas ir patiesi kritiska un iesaistoša jeb mēs turpinām veicināt
tos pašus pilnīgi novecojušos izglītības procesus? Kā ir ar zinātni? Vai zinātnieki ir patiesi
brīvi radīt zināšanas, kas ļautu mums pāriet uz jaunu apgaismības laikmetu? Mēs uzskatām, ka
ar beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu mums būs pieejami instrumenti, lai nodrošinātu
labāko, kas nepieciešams katram pilsonim un kopienai kopumā,” – šādi savus skatītājus uzrunā
Fransisko Gereiro (Francisco Guerreiro, Portugāle) 12 sēriju dokumentālajā filmā par beznosacījumu pamatienākumiem “BPI – brīvības ceļš!” (RBI – Um Caminho de Liberdade,
Dzīve, kāda tā ir šobrīd, pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem būs pilnīgi mainījusies.
Tādēļ mums ir jāsniedz iespējas cilvēkiem izglītoties, sagatavot viņus izglītības iegūšanai visas
dzīves laikā. Taču daudzi cilvēki patlaban saskaras ar nabadzības izraisītām ciešanām, daudzi
domā tikai par izdzīvošanu naudas trūkuma dēļ. Cenšoties izdzīvot, cilvēki nedomā par nākotnes perspektīvām, bet tikai par šī brīža grūtībām. Viņi nespēj dalīties ar kādu citu, jo viņiem
nav ar ko dalīties. Tādēļ ir svarīgi, lai nabadzība nepiemeklē nevienu no mums, ne tās ģimenes,
kurās aug bērni, ne tos, kuri strādā, ne vecākos mūsu sabiedrības locekļus – nevienu, jo trūkums
atstāj paliekošu, negatīvu iespaidu uz cilvēku nākotnes iespējām izglītoties un dzīvot pārtikušā
sabiedrībā.
Tas, kas mums ir jādara, ir jāapvieno vienā veselumā zinātnisku, ekonomisku, socioloģisku – dažāda veida domāšanu – atšķirīgu, citādāku no ierastā. Beznosacījumu pamatienākumiem var būt izšķiroša nozīme, tas var kļūt par būtisku atbalstu izglītības procesā, palaišanas
mehānisms labākai, pilnvērtīgākai dzīvei. Saņemot beznosacījumu pamatienākumus, izglītības
kvalitāte var tikai pieaugt un kļūt daudzveidīgāka.
Patlaban norisinās parakstu vākšana Eiropas pilsoņu iniciatīvai “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” (https://lv.eci-ubi.eu/), tādēļ ir būtiski sabiedrībai uzzināt pēc iespējas vairāk par to, kas ir beznosacījumu pamatienākumi (BPI) un kā tie ietekmē sabiedrību. Šajā,
pēc skaita septītajā, rakstā runāsim par beznosacījumu pamatienākumu ietekmi uz izglītību.
Jo zemāks izglītības līmenis, jo zemāki ienākumi.
Vieta, kur esam piedzimuši, ģimene, sociālkulturālie aspekti nosaka mūsu iespējas. Pārtikusi sabiedrība indivīdam sniedz daudz vairāk iespējas izpausties salīdzinājumā, ja jāsaskaras
ar lieliem ekonomiskajiem ierobežojumiem. Zināšanas vairo iespējas un ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju – jo plaukstošāka ir valsts ekonomika, jo sabiedrība ir izglītotāka, savukārt –
jo izglītotāka ir sabiedrība, jo plaukstošāka ir valsts ekonomika. Tas darbojas arī apgrieztā veidā
– vāja izglītība samazina izaugsmi, bet vāja valsts ekonomika samazina izglītības iespējas.
Mūsdienās cilvēkiem ir jāizglītojas visas dzīves laikā. Taču tam ir vajadzīga nauda. BPI
tiek pielīdzināts cilvēka pamattiesībām, jo nodrošina ikviena cilvēka materiālo eksistenci un
iespēju piedalīties sabiedriskajos procesos. Tas, ko BPI nodrošina, ir patiesa brīvība no autoritārām struktūrām, sliktas priekšniecības vai darba devēja, vardarbīgām attiecībām, utt. BPI rada
uz brīvību balstītu dzīves modeli, kas veido no līdz šim atšķirīgu sabiedrību, īpaši okupācijas
laikā pieredzētā. BPI ir būtisks pamats izglītotai sabiedrībai, un kā zināms, zināšanas sniedz
varu pār ierobežojošiem apstākļiem.
Eiropas pilsoņu iniciatīva “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” paredz,
ka beznosacījumu pamatienākumi tiek maksāti ikkatram indivīdam (sievietei, vīrietim, bērnam), neveicot mantiskā stāvokļa pārbaudi, to būs tiesīga saņemt ikviena persona neatkarīgi
no vecuma, izcelsmes, dzīvesvietas, profesijas utt. BPI tiks maksāts bez jebkādiem priekšnosacījumiem — bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā un tamlīdzīgi. Turklāt BPI ir jābūt pietiekami augstam – summai jābūt tādai, kas
nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, kurš atbilst sabiedrības sociālajiem un kultūras standartiem
attiecīgajā valstī, tādam, kas paglābj no materiālas nabadzības un dod iespēju piedalīties sabiedriskajos procesos.
Latvija diemžēl ir viena no Eiropas Savienības (ES) visnabadzīgākajām valstīm ar zemu
ienākumu līmeni un lielu nevienlīdzību. Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa publikācijā “Nevienlīdzība nav tikai vienas sabiedrības daļas problēma” secina: “Nevienlīdzība,
kas šobrīd guvusi daudz lielāku uzmanību ekonomiskās politikas dienas kārtībā, varētu šķist
kā problēma, kas skar tikai daļu sabiedrības. Tomēr tā nav – nevienlīdzība ietekmē visu sabiedrību kopumā, tās spēju attīstīties ekonomiski un sociāli. […] Nevienlīdzīgas iespējas piekļūt
kvalitatīvai izglītībai, veselības aprūpei, kā arī nodrošināt labvēlīgus dzīves apstākļus neļauj
daļai sabiedrības realizēt savu potenciālu, mazinot arī kopējo ekonomikas attīstības potenciālu.
Turklāt tiek ierobežota arī sociālā mobilitāte, kas nozīmē, ka zems izaugsmes potenciāls tiek
nodots arī nākamajām paaudzēm. No ekonomikas perspektīvas šajā situācijā netiek pilnvērtīgi
pilnveidots cilvēkkapitāls, kas ir būtisks faktors izaugsmes nodrošināšanā”.
Kā tas redzams shēmā “Nevienlīdzīgas iespējas veido nevienlīdzīgus iznākumus”, dzīves
apstākļi (veselība, izglītība, finanšu līdzekļi, dzimums un citi) atstāj tiešu iespaidu uz iespējām.
Tādēļ jo īpaši mums ir svarīgi veikt investīcijas cilvēkos, un BPI ir visātrākais veids, kā sasniegt
Shēma. Nevienlīdzīgas iespējas veido nevienlīdzīgus iznākumus. https://www.makroekonomika.lv/nevienlidziba-nav-tikai-vienas-sabiedribas-dalas-problema.
labklājību, kas ļautu ikvienam realizēt savu potenciālu, jo BPI izmaksa neprasa administratīvas
sistēmas izveidi un kontroli, lai saņemtu BPI, nav jāveic cilvēku finansiālā nodrošinājumu pārbaudi – to izmaksā bez jebkādiem nosacījumiem.
Viens no pasaules līderiem – ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs (António Guterres)
2018. gada 25. septembrī, vēršoties pie ANO Ģenerālās Asamblejas, aicināja pasaules valdības apsvērt beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu. Viņš teica: “Tehnoloģiskie sasniegumi
var izjaukt darba tirgu, mainoties vai izzūdot tradicionālajām darbavietām. Pat ja jauno darba
meklētāju skaits turpinās pieaugt, pārkvalifikācija būs nepieciešama iepriekš neiedomājamos
apmēros, izglītībai jāpielāgojas jau no pirmajām klasēm, mainīsies pati darba būtība. Valdībām
var nākties apsvērt spēcīgākus drošības tīklus un, iespējams, universālos pamatienākumus.”
Savukārt profesors Olivjē De Šuters (Olivier de Schutter, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais ziņotājs galējās nabadzības un cilvēktiesību jautājumos) preses konferencē Briselē 2021. gada 29. janvārī prezentācijā “Nabadzība ES”, izdarot secinājumus par savu divu
mēnešu misiju Eiropas Savienībā – par universālo pamatienākumu ietekmi uz jaunatni izteicās
sekojoši: “Es personīgi uzskatu, ka universālajā pamatienākumu shēmā būtu jākoncentrējas uz
jauniešiem, kuri ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri dzīvē izvēlas, kur studēt, ko studēt – ja
studēt, vai strādāt – kur strādāt. Nevajadzētu būt atkarīgiem no savām materiālajām vajadzībām, un tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi sniegt šiem jauniešiem atbalstu, kas ļautu viņiem nopelnīt pienācīgu iztiku bez atkarības no algota darba”. (https://www.youtube.com/watch?v=5zDnqGMmGek&t=1656s, 26:15, atbilde uz jautājumu, vai vispārējie pamata ienākumi varētu būt
pieņemams līdzeklis nabadzības un nevienlīdzības apkarošanai.)
Eksperimenti pasaulē apliecina pozitīvo ietekmi.
Pasaulē notikuši aptuveni 80 dažādi pamatienākumu izmaksu eksperimenti un veikti ap
300 dažādi pētījumi (https://airtable.com/shrFHIWmydJpPbISc/tblsuMzeZWDrdjgzq?backgroundColor=teal&viewControls=on). Pētījumos ir konstatēts, ka pasākumus, kuru mērķis ir
uzlabot mazu bērnu uzturu, veselību un izglītību, bieži motivē pārtraukt nabadzības pārnešanu no paaudzes paaudzē. Attiecībā uz izglītību, pamatienākumu izmaksu eksperimenti uzrāda
būtiskus uzlabojumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Izmantojot datus no 75 ziņojumiem, kas
aptver 35 dažādus pētījumus, autori atklāj, ka gan skaidras naudas pārvedumi ar nosacījumiem,
gan beznosacījumu skaidras naudas izmaksa uzlabo izredzes tikt uzņemtiem un apmeklēt skolu
(https://www.givedirectly.org/research-on-cash-transfers/). Taču skaidras naudas pārvedumi ar
nosacījumiem, bērnos uztur stresu, bet skaidras naudas maksājumi bez nosacījumiem atbrīvo
no spiediena uz bērniem, ļaujot tiem būt pilnībā atbrīvotiem no nosacījumu nastas un pilnībā
nodoties mācībām.
Āfrikā valsts finansētās beznosacījumu skaidras naudas pārvedumu programmas kopumā
sasniegušas gandrīz 50 miljonus cilvēku. Izmantojot eksperimentālus datus no divām beznosacījuma skaidras naudas pārvedumu programmām, ko ieviesusi Zambijas valdība, tika atklāts, ka programmām ir tālejoša ietekme gan uz nodrošinātību ar pārtiku un patēriņu, gan uz virkni produktīvu rezultātu. Pēc trim gadiem mājsaimniecību izdevumi ir vidēji par 67 procentiem
lielāki nekā saņemto pārskaitījumu vērtība, kas liecina par ievērojamu ekonomiskās atgriezeniskās saites efektu (vidēji koeficients bijis 1,67), kas darbojas, palielinoties ar lauksaimniecību nesaistītai darbībai un lauksaimnieciskajai ražošanai. (https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0304387818300105).
Doktora Rupi Odžla (Rupy Aujla) intervijā ar Londonas Universitātes Austrumu un Āfrikas studiju skolas attīstības studiju profesoru un Basic Income Earth Network līdzdibinātāju,
ekonomistu Gaju Standingu “Vai pamata ienākumi ir atbilde uz finansiālo un fizisko labklājību
31.01.2022. #7(2/2022)
pēc COVID?”, G. Standings stāsta: “Esmu veicis lielu izmēģinājuma projektu Indijā, kur
nodrošinājām beznosacījumu pamatienākumus tūkstošiem cilvēku dažādās kopienās. Tiklīdz
cilvēki gadu gaitā bija pie tā pieraduši, viņi atklāja, ka viņu uzvedība ir mainījusies un kļuvuši
par labākiem cilvēkiem.
Projekta beigās aicinājām aizpildīt anketas, un šis ir ļoti noderīgs piemērs tam, ko es savās
grāmatās saucu par “nejaušo izmēģinājumu”. Tas notika ziemeļos – Karolīna nav radikāla vieta,
bet notika tas, ka indiāņu kopiena [ģeniāli] nolēma, ka visa kazino peļņa tiks pārvērsta pamatienākumu maksājumos visiem viņu kopienas iedzīvotājiem. Gluži nejauši vietējā universitāte
[tajā pašā laikā] sāka bērnu attīstības projektu, kuru plānoja veikt ilgāk par 20 gadiem. Šajā 20
gadu projektā nolēma pētīt bērnu attīstību, veselību un problēmas ģimenēs. Vienlaicīgi notika
pamatienākumu maksājumi Viens no atklājumiem bija tāds, ka pēc 16 gadiem bērni, kas dzimuši mājsaimniecībās, kuras saņēma pamatienākumus, salīdzinot ar citām kopienām, kurās
pamatienākumus nesaņēma, vidēji bērnu sasniegumi skolā bija par vienu gadu labāki – tie bija
apsteiguši vienaudžus par vienu gadu! Projekta pētniekiem bija dati, lai noskaidrotu, kāpēc tas
notiek, un veicot ļoti sarežģītu statistikas analīzi, tika atklāts galvenais faktors – beznosacījumu
pamatienākumi bija radījuši labāku ģimenes iekšējo vidi. Mazāk stresa ģimenē radīja labāku
vidi mācībām. Tas pats bija novērots veselības aprūpē. Patiesībā cilvēki mācījās un mainījās
viņu uzvedība un attieksme” (Is Basic Income the Answer to Financial & Physical Wellbeing
After COVID? w Prof. Guy Standing, https://www.youtube.com/watch?v=Eq2dqRWnzuI).
2022. gada janvārī publicēts nozīmīgs zinātniskais pētījums “The impact of a poverty
reduction intervention on infant brain activity”, ko varētu tulkot kā “Nabadzības samazināšanas procesa ietekme uz zīdaiņu smadzeņu darbību”. Publikācija jau pirmajā dienā radīja lielu
interesi augstskolu un zinātnieku aprindās, tāpat arī pasaules medijos. Pētījuma kopsavilkumā
teikts: “Nabadzība agrā bērnībā ir riska faktors zemākiem sasniegumiem skolā, mazākiem ienākumiem un sliktākai veselībai, un tā ir saistīta ar smadzeņu struktūras un funkciju atšķirībām.
Vai nabadzība izraisa neiroloģiskās attīstības atšķirības vai ir tikai saistīta ar faktoriem, kas
izraisa šādas atšķirības, joprojām nav skaidrs. Šeit mēs ziņojam par aplēsēm par nabadzības
samazināšanas procesa cēloņsakarību uz smadzeņu darbību pirmajā dzīves gadā. Mēs iegūstam datus no pētījuma Baby’s First Years Study apakšizlases, kurā tika pieņemtas 1000 dažādu
maznodrošinātu māšu un zīdaiņu diādes. Neilgi pēc dzemdībām mātes tika nejauši izvēlētas,
lai saņemtu lielu vai nominālu ikmēneša beznosacījuma naudas pārvedumu. Zīdaiņa smadzeņu
aktivitāte tika novērtēta aptuveni 1 gada vecumā bērna mājās, izmantojot miera stāvoklī esošu
elektroencefalogrāfiju (EEG; n = 435). Mēs izvirzījām hipotēzi, ka zīdaiņiem lielas naudas summas izmaksu grupā būtu lielāka EEG jauda vidējās un augstās frekvences joslā un mazāka jauda
zemas frekvences joslā, salīdzinot ar zīdaiņiem, kas saņem maksājumu grupā ar zemu skaidras
naudas summu. Patiešām, zīdaiņiem lielas naudas summas izmaksas grupā bija lielāka jauda
augstfrekvences joslās. Efektu lielums bija līdzīgs daudzām mērogojamām izglītības intervencēm, lai gan aprēķinu nozīmīgums mainījās atkarībā no analītiskās specifikācijas. Rezumējot,
izmantojot stingru randomizētu (patvaļīgi izraudzītu) plānu, mēs sniedzam pierādījumus tam,
ka ikmēneša beznosacījumu skaidras naudas pārvedumi mātēm, kuras bērnu pirmajā dzīves
gadā piedzīvo nabadzību, var mainīt zīdaiņa smadzeņu darbību. Šādas izmaiņas atspoguļo neiroplastiskumu un vides pielāgošanos un parāda modeli, kas ir saistīts ar turpmāko kognitīvo
prasmju attīstību”. (Diāde – viena no pārveida hromosomu grupām, kas izveidojas mejozē,
daloties tetrādei. Tetrāde – četras haploīdas augu šūnas — sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā. Haploīds – organisms (šūna, kodols), kurā ir vienkārtējs hromosomu komplekts. Mejoze – Šūnas kodola dalīšanās, kā rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi. Autora piezīme, https://tezaurs.lv/). Pētījums publicēts Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās Zinātņu akadēmijas daudznozaru zinātniskajā žurnālā (Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, https://www.pnas.org/content/119/5/e2115649119)
31.01.2022. #7(2/2022)
BPI ieviešana var radīt milzīgu ietekmi uz bērnu agrīno izglītību, jo tieši bērnība, pirmie dzīves gadi ir paši būtiskākie. Jo ilgāk mazuļu aprūpi veic vecāki, kuri ir labā materiālā
situācijā, jo vieglāk bērniem padodas jaunu zināšanu apguve visa mācību cikla un arī dzīves
laikā. Mēs varam mainīt situāciju Latvijā, iesaistot Eiropas Savienību kā atbalstu, lai pārtrauktu
nabadzību. Latvijas finansiālie līdzekļi ir ierobežoti, un gadu gaitā ir vājinātas valsts spējas
uzlabot labklājības līmeni Latvijā. Pārmaiņas varam veikt, parakstot Eiropas pilsoņu iniciatīvu
“Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES”, kā arī piedaloties konferencē “Par Eiropas
nākotni”, kurā viens no visvairāk apspriestajiem ierosinājumiem ir beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES.
Viens no veidiem kā izkļūt no nabadzības.
Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija piektais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – 2019. gadā
tie bija 26,0 % jeb 489 tūkstoši iedzīvotāju. Sliktāka situācija bija Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un Lietuvā. Dati par ES dalībvalstīm liecina, ka 2019. gadā Latvija bija viena no valstīm
ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju īpatsvaru, kuri dzīvoja ļoti zemu darba intensitāti strādājošās
mājsaimniecībās – 5,7 % (tātad strādājam daudz vairāk, kā vidēji ES), bet pārējie rādītāji Latvijā bija ievērojami sliktāki. Piemēram, apsekojuma dati liecina, ka 2019. gadā no visām ES
dalībvalstīm Latvijā bija:
• trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars – 21,6 % no visiem
iedzīvotājiem;
Pētījuma “Nabadzības samazināšanas procesa ietekme uz zīdaiņu smadzeņu darbību” teksta fragments. https://www.pnas.org/content/pnas/119/5/e2115649119.full.pdf
31.01.2022. #7(2/2022)
• devītais augstākais dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto personu īpatsvars – 7,3
% no visiem iedzīvotājiem;
• ceturtais augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kas naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties
savām privātajām vajadzībām lietot vieglo automobili (13,3 % 2019. gadā un 13,4 % 2020.
gadā);
• piektais augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus (49,7 % 2019. gadā un 45,6 % 2020. gadā).
Pārējos materiālās nenodrošinātības rādītājos Latvijas situācija bija ievērojami labāka un
tā bija tuva ES dalībvalstu vidējam līmenim.
Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka Latvijā nabadzības risku veicina zemie ienākumi
un to nevienlīdzīgais sadalījums. No visām ES dalībvalstīm Latvijā 2019. gadā turīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes augstāki par trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem – tātad valda
liela ienākumu nevienlīdzība. Vēl augstāka šī ienākumu starpība bija tikai Lietuvā (6,4 reizes),
Rumānijā (7,1 reize) un Bulgārijā (8,1 reize). Dati par 2020. gadu vēl nav apkopoti.
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/majsaimniecibu-ienakumi/publikacijas-un-infografikas/7260-ienakumi-un
Konferences “Par Eiropas nākotni” trešajā starpposma ziņojumā “2021. gada novembris”
tiek teikts: “Lai padarītu Eiropu iekļaujošāku un sociāli taisnīgāku, visbiežāk tiek minēts tāds
mehānisms kā beznosacījumu pamatienākumi visā ES. Turklāt dalībnieki uzskata, ka dažādu
cilvēku grupu, jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošo, labbūtībai ir izšķirošs faktors ES
sekmīgai darbībai un turpmākai izaugsmei”. Ikviens var paātrināt BPI ieviešanu, atbalstot ideju
“Beznosacījuma pamatienākumi (UBI) visā ES, kas nodrošina katra cilvēka faktisko dzīvošanu
un iespēju piedalīties sabiedrībā” digitālajā daudzvalodu platformāhttps://futureu.europa.eu/processes/Economy/f/10/proposals/1556.
Beznosacījumu pamatienākumi krasi uzlabotu Latvijas (Eiropas Savienības) labklājības
līmeni, pārtraucot nabadzību. Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot ikgadējā apsekojuma
„Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) datus, publicējusi statistisko datu krājumu ”Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2020”. Apkopotie dati
atklāj, ka 2019 .gadā 15,8 % bērni vecumā 0-17 gadiem un 18.2 % bērni vecumā 18-24 gadiem
Latvijā bija pakļauti nabadzībai. Būtībā ir jārunā par vispārējo nabadzības līmeni Latvijā, jo
bērni aug vidē, kurā dzīvo to vecāki un vecvecāki, sabiedrība kopumā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ģimenēm ar bērniem ir audzis. Īpaši strauji nabadzības risks
palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2019. gadā sasniedzot
30,6 % (kopš 2018. gada pieaugums par 4,4 procentpunktiem). Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem nabadzības risks pieauga par 1,7 procentpunktiem (no 11,1 % 2018.
gadā līdz 12,8 % 2019. gadā) un ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem
– par vienu procentpunktu (no 16,7 % 2018. gadā līdz 17,7 % 2019. gadā). Bērniem vecumā
līdz 17 gadiem nabadzības risks pieauga par 1,3 procentpunktiem – no 14,5 % 2018. gadā līdz
15,8 % 2019. gadā – tādus datus sniedz patlaban pieejamā statistika.
Valsts un pašvaldību pakalpojumi – pirmsskolas izglītības nodrošināšana, skolu, augstskolu, formālās un neformālās izglītības pakalpojumu sniegšana ir tikai viena no divām izglītības sistēmas monētas pusēm – otra puse ir – iespējas iedzīvotājiem to izmantot. Latvijā daudziem iedzīvotājiem kvalitatīva izglītība var arī palikt nesasniedzama nabadzības dēļ. BPI
nodrošinātu ikvienam līdzekļus, kas pārsniedz nabadzības slieksni, līdz ar to, varētu runāt par
izglītības pieejamību gan bērnībā, gan skolas un studiju gados, gan turpmākajā mūža laikā.
Kā jau tika minēts, pētījumi par BPI ietekmi uz izglītību apliecina būtisku pienesumu zināšanu un prasmju stiprināšanai jau no pirmajām bērna dzīves dienām. Tad kādēļ gan atteikties
no tik lieliem ieguvumiem, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē ikviens no mums saskarsies ar
31.01.2022. #7(2/2022)
nepieciešamību iegūt ne tikai pamatizglītību, vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet
mūžizglītība būs neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa?
Jo vairāk ieguldīsim savos bērnos, jo lielāki būs mūsu ieguvumi – zinoša, gudra, talantīga un vispusīgi attīstīta jaunā paaudze. Aplūkosim kādu piemēru par atbalstu ģimenēm ar
bērniem Latvijā. Kopš 2022. gada 1. janvāra ir mainīts ģimenes valsts pabalsts. Kā žurnālam
“Santa” rakstā “Svarīgas nianses par to, kā mainīsies ģimenes valsts pabalsts no 2022. gada 1.
janvāra?”(08.12.2021.) izsakās Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš – “lai stimulētu
ģimenes izšķirties par vairāk bērniem un līdz ar to mazinātu demogrāfisko problēmu valstī”.
Bet vai ģimenes valsts pabalsts, kas tiek izmaksāts ar šī gada 1. janvāri var stimulēt ģimenes radīt vairāk bērnus un sniedz vienlīdzīgas iespējas (un iespējas vispār) gūt, piemēram,
kvalitatīvu izglītību? Latvijas Republikas Ministru kabinets ir lēmis, ka, piemēram, ģimene
ar vienu bērnu saņems 25 eiro, ar diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), ar trīs
bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu), bet ar četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par
katru bērnu. Ir noteikts, ka ģimenes valsts pabalstu (ĢVP) izmaksā par katru ģimenē audzināmo
bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 16 gadu vecumam, kā arī par bērnu
vecumā no 16 līdz 20 gadiem, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības
iestādē un nav stājies laulībā.
Nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma
31.01.2022. #7(2/2022)
Salīdzināsim ģimenes valsts pabalstu ar BPI. Ieviešot beznosacījumu pamatienākumus,
katrs – gan bērns jau no pirmās dzīves dienas, gan pieaugušais saņemtu tādu summu, kas ir
virs nabadzības riska sliekšņa (Latvijā – 472 eiro 2020. gadā, https://neatkariga.nra.lv/izpete/367588-nabadzibas-riskam-paklauta-piektdala-latvijas-cilveku). Acīm redzami, ka vienlīdzīgas iespējas, saņemot ĢVP 25 eiro par vienu bērnu vai 50 (75 un 100) eiro par bērnu netiek nodrošinātas. Apšaubāms ir arī mērķis veicināt valstī dzimstību, jo 25 eiro nav liels sākotnējais atspēriena punkts ģimenēm, kurās ir viens bērns (piemēram, autiņbiksītes vien 26 gabali iepakojumā maksā no 4-5 eiro, atkarībā no ražotāja, kas nozīmē, ka par ĢVP var iegādāties
5-6 autiņbiksīšu iepakojumus mēnesī). Arī mērķis – saņemt atbalstu 50, 75 vai 100 eiro bērnu
aprūpei, audzināšanai un izglītošanai nav tik stimulējošs, kā tas būtu BPI gadījumā, jo summa
saņemot BPI, pārsniegtu 472 eiro. Lūkojoties caur sociālo tiesību prizmu, ĢVP neatbilst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 20 principiem.
Eiropas Savienībā (ES) patlaban tiek ieviesti Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 20 principi
(šis mērķis jāizpilda līdz 2030. gadam). Kā teikts oficiālajā ES tīmekļa vietnē, “Eiropas sociālo
tiesību pīlāra 20 principi ir mūsu virzītājspēks ceļā uz spēcīgu sociālo Eiropu, kurā valda taisnīgums, iekļautība un vienlīdzīgas iespējas”. Piemēram, I nodaļa “Vienādas iespējas un darba
tirgus pieejamība” nosaka, ka:
• Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un
mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības
dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū (1. pīlārs – Vispārīgā un profesionālā izglītība un
mūžizglītība)
• Ikvienam neatkarīgi no dzimuma, rases vai tautības, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ir tiesības uz vienādu attieksmi un iespējām tādās jomās
kā nodarbinātība, sociālā aizsardzība, izglītība un piekļuve sabiedrībai pieejamām precēm un
pakalpojumiem. Nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību veicina (3. pīlārs – Vienādas iespējas).
Tostarp pīlāra III nodaļa “Sociālā aizsardzība un iekļaušana” nosaka, ka:
• Bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu
cenu. Bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību. Bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides
ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju vairošanai (11. pīlārs – Bērnu aprūpe un
atbalsts bērniem)
https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growthand-investment/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv
Beznosacījumu pamatienākumi atbilst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, jo tas
nodrošina tiesības uz vienādu attieksmi un iespējām, tiesības ikvienam uz kvalitatīvu izglītību,
īpaši 11. pīlārā iekļautās tiesības bērniem. Turpinot salīdzināt ĢVP ar BPI, palūkosimies, kāda
ir saņemamās summas atšķirība, par paraugu ņemot nabadzības riska slieksni 472 eiro, pieņemot, ka bērniem tiek izmaksāta tāda pati summa kā pieaugušajiem:
• par vienu bērnu – vairāk nekā 472 eiro, nevis 25 eiro;
• par diviem bērniem – vairāk nekā 944 eiro (472 eiro, nevis 50 eiro par katru bērnu);
• par trīs bērniem – vairāk nekā 1416 eiro (1416 eiro, nevis 75 eiro par katru bērnu);
• par četriem un vairāk bērniem – vairāk nekā 1888 eiro par četriem bērniem un 472 eiro
par katru nākamo bērnu, nevis 100 eiro par katru bērnu.
Protams, ieviešot BPI, nav zināms, kādu lēmumu pieņemtu Eiropas Komisija par BPI
apjomu – iespējams, ka bērniem var tikt piešķirta mazāka BPI summa, nekā pieaugušajiem,
taču arī katrs pieaugušais ģimenes loceklis saņems savos kontos BPI virs nabadzības riska
sliekšņa. Ja ņemam vērā milzīgo atšķirību līdzšinējā politikā, salīdzinājumā ar BPI, priekšroka
būtu dodama BPI kaut vai dēļ tā, ka BPI nepieļautu nabadzību un ikvienam nodrošinātu vienādas iespējas iegūt izglītību.
Būsim tālredzīgi un ņemsim vērā zinātnieku atklājumus. Ja pētījums pierāda, ka pat tik
(nosacīti) nelielas summas – 333 dolāru piešķiršana būtiski uzlabo bērnu smadzeņu darbību
salīdzinājumā ar izmaksātajiem 20 dolāriem, tad spējat iedomāties efektu, ja ikviens katru
mēnesi saņemtu beznosacījumu pamatienākumus virs nabadzības sliekšņa. Ir arī zināms fakts,
ka trūkumā dzīvojošajiem intelekta koeficients (IQ) samazinās par 14 punktiem (skat. iepriekšējo rakstu par BPI ietekmi uz veselību). Atliek iedomāties, kā tiktu palielināts cilvēku zināšanu
un radošuma potenciāls BPI ieviešanas gadījumā. Ikviens – mazulis, jaunietis, pieaugušai un
seniors varētu gūt jaunas, šim laikmetam piemērotas zināšanas.
Pieminēšanas vērts ir Kanādas vadošo ekonomistu skatījums uz to, kā ieviest BPI un veiktie aprēķini, kas publicēti Kanādas Ekonomiskās analīzes centra (CANCEA) ziņojumā, kas
tika publicēts 2020. gada 9. decembrī. Tajā ir teikts, ka pamatienākumi var ilgtspējīgi attīstīt
Kanādas ekonomiku, radīt darbavietas un veicināt uzņēmējdarbību, vienlaikus izbeidzot nabadzību un palielinot vidusšķiru. Pilns ziņojums un svarīgākie fakti pieejami: https://UBIWorks.
ca/groweconomy. Kanādieši arī izceļ astoņus veidus, kā finansēt beznosacījumu pamatienākumus (https://www.ubiworks.ca/howtopay).
Atraisīt iespējas, mainot redzējumu.
Racionāls skatījums uz to, kā uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu, ir mudinājis runāt
par beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu pasaules cilvēktiesību aizstāvības līderus, zinātniskās institūcijas un ekonomistus. Pragmātiskie apsvērumi bijuši par pamatu daudzu izmēģinājumu projektu veikšanai, kas katrs no tiem apliecina pamatienākumu pozitīvo efektu uz
dažādām jomām (veselība, kultūra, ekonomika, izglītība, u.c.), taču līdz šim šie rezultāti no
politikas veidotāju puses tiek ignorēti. Vieglāk ir turpināt uzturēt mītus par to, ka beznosacījumu pamatienākumu ieviešana ir par dārgu, ka cilvēki, saņemot BPI kļūs slinki un nestrādās.
Šie mīti tiek apgāzti ar katru nākamo BPI izmēģinājuma projektu atkal no jauna, bet politiķi
izliekas to neredzam.
Viens no stratēģijas “Eiropa 2020” kopējiem ES mērķiem ir samazināt nabadzības vai
sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu no 116,1 miljona 2008. gadā līdz 96,2
miljoniem 2020. gadā. 2019. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti
gandrīz 107,5 miljoni ES iedzīvotāju. Toties Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķis ir nabadzību izskaust (Latvija ir viena no ANO dalībvalstīm). Mainot līdzšinējo pieeju nabadzības
mazināšanā uz beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu kā sociālās drošības sistēmas būtisku
sastāvdaļu, arī ES, tostarp Latvija, var nabadzību izskaust.
Ja jau zinātnieki konstatējuši tik spēcīgu pozitīvo iespaidu uz bērnu attīstību ko rada beznosacījumu naudas maksājumi, kas attur no BPI ieviešanas? Daudzi ekonomisti atzīst, ka patlaban
ieviestās sociālās garantijas nenodrošina palīdzību tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams,
jo pastāv dažādi izvirzīti nosacījumi. “Siets”, kuru bieži piemin labklājības jomas pārstāvji,
ir ar tik lieliem robiem, ka tiem cauri izkrīt ļoti daudzi nabadzībā nonākušie. Politikas veidotāji pieturas pie it kā sen pārbaudītām vērtībām un cilvēces “sasniegumiem” sociālās drošības
sistēmā – ir izveidota pensiju sistēma, tiek sniegta palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti, atbalstu
saņem ģimenes ar bērniem, valsts garantē minimālos ienākumus (109 EUR) un minimālo pensiju, kuru aprēķina, piemērojot koeficientu 1.1 minimālajai vecuma pensijas aprēķina bāzei
136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 163 eiro), garantēta tiek arī minimālā invaliditātes pensija (tā var būt robežās no 136 līdz 260 eiro atkarībā no aprēķina grupām no I līdz
III un invaliditātes formai), dažāda veida atbalstu sniedz pašvaldības. Taču paliek neatbildēts
10
31.01.2022. #7(2/2022)
jautājums – kādēļ ar valsts un pašvaldību sniegto atbalstu, vēl joprojām ir liels nabadzības un
nevienlīdzības līmenis?
Kā jau tika minēts, pētījumi par BPI ietekmi uz izglītību apliecina būtisku pienesumu zināšanu un prasmju stiprināšanai jau no pirmajām bērna dzīves dienām. Tad kādēļ gan atteikties
no tik lieliem ieguvumiem, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē ikviens no mums saskarsies ar
nepieciešamību iegūt ne tikai pamatizglītību, vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet
mūžizglītība būs neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa?
Informācija ir sagatavota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un
Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild projekta ”Eiropas pilsoņu iniciatīvas „Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” aktualizēšana Latvijā” īstenotāji – Biedrība „Vecdaugavieši”